kopbudžeta ieņ. pieaug ir 18,1% (3,97 miljardi Ls),
nodokļu ieņēmumi pieaug - 23,9%, tai skaita iedz. ien. nod. - 16%, uzn. ien. nod. - 29,5%, bet PVN - 29,5%.
FM makroekonomiskais redzējums – inflācija 2007.gadā būs 5,9%, bet 2008.gadā - 3,8%, savukārt IKP būs 9% 2007.gadā, bet 7,5% 2008.gadā. Tekošā konta def. plānots -15,8% no IKP. Budž. Def. - 1,4 no IKP
Secinājums.
Nākamā gada budžeta deficīta apjoms, lai arī nav liels, ir negatīvs signāls tirgum un veicinās inflācijas gaidas, jo vēl vairāk tiks stimulēts iekšzemes pieprasījums. Būtībā valdība nepildīs savas deklarācijas solījumu „Sagatavosim Latvijas sekmīgu pievienošanos eiro zonai", jo budžeta deficīts neveicinās inflācijas samazinājumu. Lai arī bezdeficīta budžets nav vienīgais inflāciju ietekmējošs faktors, tomēr tas liecinātu par valdības konsekventu virzību konkrētu mērķu (inflācijas, iekšzemes pieprasījuma) sasniegšanu un citiem pasākumiem būtu lielāka ticamība. Turklāt, tā kā ekonomika attīstās cikliski un pēc strauja pieauguma seko atslābums, pastāv liela varbūtība, ka plānotais budžeta deficīts var izrādīties lielāks nekā plānots. Tad valdība neizpildīs Māstrihtas budžeta deficīta kritēriju.
Valdībai ir visas iespējas stabilizēt ekonomiku. Vadības politikai vienmēr ir jābūt pro-cikliskai, t.i., stimulēt ekonomiku recesijas laikā un bremzēt augšupejas laikā. Šobrīd pilnas (vai gandrīz pilnas) nodarbinātības apstākļos valdība nedrīkst pieļaut budžeta deficītu, jo nevar vēl vairāk stimulēt nodarbinātību ar lielāku iekšzemes pieprasījumu. Šobrīd budžeta deficīts izraisa inflāciju, kā arī importa pieaugumu, jo papildus pieprasījums nevar stimulēt iekšzemes piedāvājumu.
